bija man dziļš pagrimums pāris dienas. burtiski pirmdien un otrdien. garīgais bija zem nulles un pilnīgi viss kaitināja. pie dzīvības mani uzturēja mani draugi: kursa biedri un kaimiņi. uzmundrināja, līdz ar to es nebiju neglābjamā depresijā :)
pārdzīvoju, ka dators bij saķēris vīrusus :(
nu pirmdien lekcijas visas dienas garumā. ķīmija no rīta, pēctam bioloģijas tests (kuru noliku uz 60% kas nav slikti manuprāt. vispār likās diezgan vienkāršs. ta kā tas nu ir garām :) ) pēctam ļoti garlaicīga pēcpusdienas lekcija, kuras laikā es apzīmēju sev roku, atkal. apmēram tā. pirmdien Nedam bija dzimšanas diena, mēs ar Sāru viņam svētdienas naktī uzcepām kēksiņus ar vilcieniņiem :D ta kā... jā, Nedam tagad ir 20! :)
otrdien ūdens ķīmijas lekcija no rīta, pēctam bija praktiskais. es tiku grupā ar Semu (kas studē ķīmiju, bet nokavēja ķīmiķu praktisko pagājušo nedēļ. es biju ar viņu pārī, ta kā man bij tīri okej. es viņam padevu visādas vielas, pierakstīju rezultātus un darīju visādas palīglietiņas. domāju, ka būs okej :) mums ir divas nedēļas laika, lai to pabeigtu, veiktu aprēķinus un izdarītu secinājums. es pat īsti nepateikšu, par ko bija praktiskais! amm... mēs kaut ko tur miksējām ar krāna un upes ūdeņiem. :)
trešdiena kļuva daudz saulaināka. sākot ar to, ka lekcija bija interesanta, pēctam ar praktisko, kur es visus uzdevumus mācēju pati izrēķināt bez neviena palīdzības, kas man jau uzlaboja garīgo! :)
un pēctam man salaboja datoru. paldies liels Ričardam un Antonio, kas man iznīcināja vīrusu un atjaunoja datora darbību. kas mani jau padarīja laimīgu. un tad es paskatījos savu epastu, kur man bija burvīgā vēstule no Olimpiskajām spēlēm par to, ka viņi apsver mani pieņemt kā brīvprātīgo vingrošanas komandā!! kas ir absolūti neticami, bet vienreizēji. tas takš ir mans sapnis, ar lielu cerību un ticību es aizsūtīju pieteikumu! ļoti, ļoti ceru, ka viss izvērtīsies labi, jo tas ir mans sapnis. būs laimīgākās dienas manā mūžā. cerams, ka viss process veiksmīgi turpināsies un viss beigsies vienreizēji olimpiskajā arēnā! :))
nu jā...
tātad man pēc kārtējā pagrimuma uznāca atkal tāds jauks pacēlums, cerams, ka būs kādu laiciņu tāds pozitīvs pacēlums, lai es varu padzīvot priecīga kādu laiciņu. un cerams, ka nākāmais pagrimums nebūs sāpīgs! :)
čau x
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru